Ziemeļu gulbju pētīšana

Галерея проекта

Описание проекта

Latvijā savvaļā ir sastopamas trīs gulbju sugas – paugurknābja gulbis, ziemeļu gulbis un mazais gulbis. No tām Latvijā ligzdo pirmās divas sugas, bet trešā sastopama tikai migrācijas laikā pavasaros un rudeņos. Visbiežāk Latvijā ligzdo paugurknābja gulbji (ap 1000 pāru) un tā ir suga, kuru daudzi no mums kādreiz ir barojuši ar maizi. Savukārt ziemeļu gulbis ligzdo retāk un Latvijā ik gadu ligzdo ap 200 pāru. Atšķirībā no visiem mums pazīstama paugurknābja gulbja, ziemeļu gulbim ir dzeltens knābis un tam ir slēpts dzīves veids. Tas izvairas no cilvēka klātbūtnes un ir daudz trāmīgāks. Līdz ar to šo sugu ir grūtāk pētīt

2004. gadā ar Latvijas Vides Aizsardzības fonda (LVAF) finansiālu atbalstu tika uzsākts projekts „Ziemeļu gulbis – ekoloģija un aizsardzība Latvijā”, kuru fonds atbalstīja līdz 2010. gadam. Taču nevienam nav noslēpums, ka zinātnei finansējums 2010. gadam ir samazināts, tai skaitā arī fondam. Un tikai pateicoties dažu privāto personu un uzņēmēju atbalstam projekts daļēji ir realizēts arī 2010. gadā.

Visā Latvijas teritorijā pavasarī tika uzskaitīti migrējošie gulbji, ligzdošanas laikā apzinātas ziemeļu gulbju ligzdvietas un uzskaitīti mazuļi. Jūlijā un augustā notika arī ziemeļu gulbju gredzenošana. Tika apgredzenoti 113 ziemeļu gulbji. Tā kā šie putni maizi neēd un izvairas no cilvēka, tad gredzenošanai tika izmantoti plastmasas kakla gredzeni. Tas ļauj ar binokļa vai teleskopa palīdzību nolasīt kakla gredzena kodu no liela attāluma putnu nesagūstot un neatkarīgi no tā vai tas peld vai arī atrodas uz sauszemes. Šī metode īsā laikā ļauj ievākt pēc iespējas daudz informācijas par putna dzīvi. Ar gredzenošanas palīdzību, piemēram, ir noskaidrots, ka 90% no Latvijas ziemeļu gulbjiem pārziemo Vācijā un tikai neliela daļa Polijā, Dānijā, Austrijā, Šveicē un Nīderlandē. Taču tas viss nerada priekšstatu par migrācijas ceļiem, par to, cik īsā laikā gulbis var pārlidot no vienas vietas uz otru. Atšķirībā no pieaugušajiem putniem, kas ligzdo Latvijā un pārziemo Eiropā, šobrīd nav ziņu, kur Latvijā gredzenotie ziemeļu gulbju mazuļi maina spalvas pirmajā vasarā. Kamēr gulbji nesasniedz dzimumgatavību un nesāk ligzdot, tie pulcējas baros, kuros uzturas līdz tiem izaug jaunās spalvas. Ir vairāki ziņojumi no jūnija sākuma par mūsu ziemeļu gulbjiem (gredzenoti kā mazuļi) no Igaunijas, Somijas. Taču spalvu maiņa notiek jūlija vidū – augusta beigās un šajā laikā putni nekad nav novēroti Latvijā (arī Igaunijā un Somijā ne). Tas ļauj izvirzīt hipotēzi, ka jaunie ziemeļu gulbji savu pirmo vasaru pavada ārpus Latvijas, visticamāk, Krievijas ziemeļos.

Turpinot pētījumu būs iespējams sīkāk izpētīt ziemeļu gulbju migrācijas ātrumus, ceļus un ceļus un arī jauno putnu apmešanās vietas pirmajā vasarā. Iegūtos datus ir plānots prezentēt Vispasaules gulbju pētnieku konferencē, kas norisinās vienu reizi 10 gados. Konference notiks 2011. gada rudenī Čīlē. Latvija tajā var būt pārstāvēta pirmo reizi.

Šogad un it īpaši 2011. gadā sāks ligzdot ziemeļu gulbji, ko mēs apgredzenojām kā mazuļus Latvijā 2004. – 2006. gadā. Vai šo putnu ligzdošanas vietas atradīsies Latvijā vai arī ārpus tās, var noskaidrot tikai ar šī projekta palīdzību.

Ziemeļu gulbju pētnieka sezona atkarībā no ledus stāvokļa ilgst apmēram 10 mēnešus: martā – jūnijā gulbjiem notiek pavasara migrācija, aprīlī – augustā jāmeklē ziemeļu gulbju ligzdvietas (tiek meklētas ligzdas un vēlāk tiek uzskaitīti mazuļi), jūlijā – augustā – gulbju gredzenošana, septembrī – decembrī rudens migrācija (migrantu uzskaite un gredzenu lasīšana).

Kopš 2004. gada ziemeļu gulbju projekts ir kļuvis populārs gan Latvijas iedzīvotāju vidū, gan to atzīst arī ārzemju zinātnieki kā ļoti veiksmīgu un lietderīgu. Daudzi Latvijas iedzīvotāji pēc stāstījuma par gulbju pētījumiem vai arī kopīgiem izbraucieniem dabā sāk aktīvāk pievērsties dabas izzināšanai, cienīt to un saudzēt. Gulbju ķeršanā ir piedalījušies vairāk nekā 200 cilvēki, no kuriem lielāka daļa ir jaunieši. Daudzi ornitologi un arī citu profesiju pārstāvji ir iesaistīti ligzdvietu izzināšanā un arī kakla gredzenu nolasīšanā.

Prasītais finansējums paredzēts tikai degvielai, lai pabeigtu pētījumu šogad (rudens migrācija) un pētījumam visa 2011. gada garumā.